6.novembra komisijas sēdē tika uzklausīts pieredzes bagātā jurista, bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja, šobrīd zvērināta advokāta Gvido Zemribo viedoklis jautājumā par iespējamajiem Satversmes pārkāpumiem saistībā ar masu informācijas līdzekļos publicēto informāciju “oligarhu lietas” sakarā. Tāpat komisijas sēdē viedokli par iespējamo mediju ietekmēšanu sniedza SIA “Reģionu mediji” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Uldis Salmiņš.

Gvido Zemribo savā viedoklī uzmanību vērsa likuma garam, atzīstot, ka biežie “likumu plūdi” un likumu pieņemšana konkrētām situācijām noved pie absurda. Kā piemēru Gvido Zemribo minēja Policijas akadēmijas likvidēšanu, kas, viņaprāt, novedusi pie akadēmiski izglītotu policistu trūkuma, kā sekas izpaužas tiesībsargājošo iestāžu nespējā kvalitatīvi izmeklēt kriminālprocesus un nodot tos kriminālvajāšanai.

Skaidrojot savu izpratni par jēdzienu “valsts nozagšana”, Gvido Zemribo norādīja, tiesiskā valstī pie kriminālatbildības var saukt tikai un vienīgi par tādiem nodarījumiem, kuri paredzēti Krimināllikumā, un tāda noziedzīga nodarījuma kā “valsts nozagšana” Krimināllikumā nav.

Uldis Salmiņš atbildēja uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem par sava bloga ieraksta “Par medijiem un oligarhiem” minēto informāciju. Viņš skaidroja 2010.gada notikumus attiecībā uz laikrakstu “Diena” saistībā ar bijušajiem politiķiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru. Uldis Salmiņš nevarēja arī nosaukt konkrētus gadījumus, kad būtu vērojami centieni ietekmēt publikāciju saturu, taču norādīja, ka pats ir saskāries ar ieteikumiem par laikraksta darbu no atsevišķām personām.

Nākamā komisijas sēde notiks 27.novembrī, kurā deputāti uzklausīs “oligarhu sarunās” iesaistīto Aivaru Lembergu.

 

 

30.oktobra komisijas sēdē tika uzklausīta viena no kriminālprocesā Nr.16870000911 iesaistītajām personām – Ainārs Šlesers.

Ainārs Šlesers sēdes sākumā sniedza savu viedokli par konkrēto kriminālprocesu. Uz vairākiem deputātu jautājumiem viņš atteicās atbildēt, izmantojot savas Satversmē un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumā noteiktās tiesības neliecināt pret sevi. Ainārs Šlesers norādīja arī uz apstākli, ka viņš izmeklēšanas laikā piecus gadus sadarbojies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kriminālprocess pret viņu izbeigts un nav nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai tieši pierādījumu nepietiekamības dēļ nevis noilguma vai kādu citu nereabilitējošu pamatu dēļ.

 

Nākamā komisijas sēde notiks 6.novembrī, kurā deputāti uzklausīs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes ekspertu vērtējumu jautājumā par iespējamajiem Satversmes pārkāpumiem saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju (publikācijas masu informācijas līdzekļos).

9. oktobra komisijas sēdē tika skatīts jautājums par iespējamajiem valsts nacionālās drošības apdraudējumiem un iespējamu atsevišķu personu darbību citu valstu interešu labā. Komisijas sēdē viedokli par konkrēto darba kārtības jautājumu pauda Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis un Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmais vietnieks Andis Freimanis.

Drošības policijas pārstāvis komisijas sēdē skaidroja, ka kriminālprocesa Nr.16870000911 izmeklēšanas gaitā tieša sadarbība starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Drošības policiju nebija. Un, lai plašāk vērtētu iespējamo valsts nacionālās drošības apdraudējumu, jāsagaida Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iekšējās pārbaudes, par valsts noslēpuma izpaušanu, rezultāti.

Atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem par nepieciešamajiem likumdošanas grozījumiem, uzaicinātie pārstāvji norādīja, ka, viņuprāt, tādi šobrīd nav nepieciešami, jo, ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, tiesību aizsardzības iestādes spējot operatīvi strādāt, piebilstot vien, ka iestādes kapacitātes jautājumi jārisina jau likumdošanas stadijā, nevis pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās, kad attiecīgās tiesību aizsardzības iestādes saskaras ar kapacitātes trūkumu.

Turpmākā sēdes daļa notika aiz slēgtām durvīm.

Nākamā komisijas sēde notiks 30. oktobrī, kurā deputāti izjautās vienu no “oligarhu sarunu” figurantiem – Aināru Šleseru.

2.oktobra komisijas sēdē komisijas locekļi tikās aiz slēgtām durvīm, kur diskutēja par parlamentārās izmeklēšanas komisijas turpmākajiem darbības virzieniem.

Komisijas sēdē tās pieaicinātais konsultants Aldis Alliks iepazīstināja ar iespējamo komisijas galaziņojuma struktūru un jēdziena “valsts sagrābšana” iespējamo definīciju un pazīmēm. Komisijas locekļi vienojās par vienotas definīcijas jēdzienam “valsts sagrābšana” izveidošanu, tādējādi sniedzot sabiedrībai priekšstatu par šī jēdziena izpratni.

Būtiskākais šīs sēdes ietvaros bija uzzināt, kāda informācija jau ir komisijas rīcībā, un kādas personas vēl ir jāuzklausa. Plānojot darbu oktobrim, komisijas deputāti vienojās nākamo komisijas sēdi noturēt slēgtu, tajā uzklausot Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju viedokļus par iespējamajiem valsts nacionālās drošības apdraudējumiem, vērtējot mediju telpā, tā sauktajās “oligarhu sarunās”, izskanējušo informāciju. Kāda no turpmākajām sēdēm tiks uzklausīts Satversmes tiesas pārstāvju viedoklis par iespējamajiem Satversmes pārkāpumiem saistībā ar mediju telpā izskanējušo informāciju “oligarhu sarunu” ietvaros.

Komisija nolēma, sākot ar novembri, aicināt “oligarhu sarunās” iesaistītās personas.

 

25. septembra komisijas sēdē tika skatīts jautājums par žurnālistu un redakcijas atbildību par sniegtās informācijas patiesumu. Uz komisijas sēdi ieradās žurnāla “IR” galvenā redaktore un AS “Cits medijs” valdes locekle Nellija Ločmele un žurnāla “IR” žurnālise Indra Sprance. Žurnāla “IR” pārstāvji komisijas sēdē ziņoja un rakstveidā iesniedza žurnāla “IR” paskaidrojumus par Rīdzenes sarunu publikāciju patiesumu.

Šis ziņojums satur žurnāla “IR” secinājumus par publiskotās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem, par valsts nozagšanas pazīmēm, par krimināllietas izbeigšanu, par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu, par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus, kā arī par žurnālistu un redakcijas atbildību par sniegtās informācijas patiesumu un publicētās informācijas un sarunās minēto faktu atbilstību realitātei.

Komisijas deputāti vienojās nākamo komisijas sēdi noturēt slēgtu, lai diskutētu par komisijas rīcībā esošo informāciju un turpmāko darba kārtību.