Šodien uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi bija aicināti – bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

Valdis Zatlers komisijā atbildēja uz jautājumiem par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem. Viņš apliecināja, ka sarunas starp viņu un Aināru Šleseru ir notikušas un to norisē tika ievērota oficiāla kārtība. Tikšanās laikā Ainārs Šlesers informējis Valdi Zatleru, ka kāds no KNAB cilvēkiem viņu informējis par to, ka viņu noklausās un lūdzis prezidenta palīdzību šī jautājuma risināšanā. Sēdē Valdis Zatlers norādīja, ka prezidentam šādu pilnvaru nav. Viņš uzsvēra, ka, viņaprāt, Rīdzenes sarunu figurantus var uzskatīt par paralēlo varu un demokrātijas privatizētājiem līdzās tautas vēlētiem priekšstāvjiem. Valda Zatlera ieskatā arī aizklāta balsošana rada pamatu negodprātīgai deputāta pienākumu pildīšanai. Viņaprāt, atklāts balsojums visos jautājumos būtu solis demokrātijas virzienā. Bijušais prezidents apstiprināja atbalstu lobēšanas likumam. Nobeigumā uzsvēra, ka pašu partiju iekšienē ir meklējami iemesli, kāpēc oligarhiem ir tik liela ietekme mūsu valstī.

Jānis Dūklavs apgalvoja, ka piedalījies tikai vienā sarunā ar Aināru Šleseru viesnīcā Rīdzene. Turklāt, ņemot vērā, ka kopš tās pagājuši gandrīz desmit gadi, precīzas sarunas detaļas neatceras. Pārbaudes, kas pret viņu tika uzsāktas, balstoties uz publikācijām, žurnālā “Ir”, ir izbeigtas ar attiecīgiem KNAB un VID lēmumiem.

Dainis Liepiņš pauda, ka laikā, kad Ainārs Šlesers ir bijis Satiksmes ministrs, ieņēmis viņa padomnieka amatu, tai skaitā bijis Rīgas Brīvostas valdes loceklis.  Savukārt laikā, kad Ainārs Šlesers ieņēmis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, viņš bijis Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs. Tāpēc strādāja tiešā Aināra Šlesera pakļautībā un atskaitījies viņam par paveikto, tai skaitā viesnīcas Rīdzenes telpās. Taču pēdējo gadu laikā vairs neuztur kontaktu ar Aināru Šleseru.

Nākamajā komisijas sēdē deputāti turpinās iztaujāt kriminālprocesā Nr.16870000911 iesaistītas personas Andri Ameriku, Ivaru Gulbi, Ralfu Kļaviņu un Jāni Maršānu.

 

 

Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja un iztaujāja SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, žurnālistu, bijušo laikraksta “Diena” galveno redaktoru Gunti Bojāru un bijušo Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi. Uz sēdi bija uzaicināts arī Aivars Lembergs, taču parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes norise sakrita vienlaicīgi ar tiesas sēdi, no kuras tiesnešu kolēģija, pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas lūguma, Aivaru Lembergu diemžēl neatbrīvoja.

SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis apstiprināja, ka ir ticies ar Aināru Šleseru, lai pārrunātu viņa vadītā uzņēmuma attīstības iespējas. Turklāt viņa kā valsts kapitālsabiedrības vadītāja ierasta prakse esot tikties ar valsts amatpersonām un politisko partiju līderiem. Apliecināja, ka darbojies tikai uzņēmuma akcionāru interesēs, tai skaitā Latvijas Republikas, kura ir 51% kapitāldaļu īpašniece SIA “Lattelecom”. Sīkāk uz jautājumiem par žurnālā “IR” publicētajām “oligarhu sarunām” Juris Gulbis neatbildēja, jo nav iepazinies ar to saturu, kā arī kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros nav nopratināts.  

Bijušais laikraksta “Diena” galvenais redaktors Guntis Bojārs apgalvoja, ka nav ticies ar Andri Šķēli un Rollendu ģimeni, pildot galvenā redaktora pienākumus. Atbildot uz deputāta jautājumu, pauda uzskatu, ka netika novērota tieša publikāciju satura ietekmēšana. Taču bija jaušami mediju ietekmēšanas mēģinājumi ar centieniem atsevišķas personas izslēgt vai piesaistīt koncernam “Diena”. Arī Guntis Bojārs uzsvēra, ka nav nopratināts saistībā ar tā dēvēto “oligarhu” krimināllietu. Turklāt viņa apgalvojumi un pieņēmumi nav balstīti uz faktiem, un, ja viņa rīcībā būtu uz faktiem balstīta informācija, viņš to būtu darījis zināmu jau iepriekš. 

Uzklausot Jāni Straumi, viņš informēja, ka minētās krimināllietas ietvaros ir bijis liecinieka statusā un nopratināts. Atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem, apgalvoja, ka par Andri Ameriku balsojis, jo viņš sevi pierādījis kā kompetentu speciālistu Rīgas Brīvostas jautājumos. Uzsvēra, ka viņa balsojumu neviens necentās ietekmēt, taču ar partijas vadību šādi jautājumi vienmēr tika pārrunāti.

Nākošā komisijas sēdē notiks 2017.gada 4.decembrī, uz kuru komisija ir aicinājusi ierasties Valdi Zatleru, Jāni Dūklavu un Daini Liepiņu. 

6.novembra komisijas sēdē tika uzklausīts pieredzes bagātā jurista, bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja, šobrīd zvērināta advokāta Gvido Zemribo viedoklis jautājumā par iespējamajiem Satversmes pārkāpumiem saistībā ar masu informācijas līdzekļos publicēto informāciju “oligarhu lietas” sakarā. Tāpat komisijas sēdē viedokli par iespējamo mediju ietekmēšanu sniedza SIA “Reģionu mediji” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Uldis Salmiņš.

Gvido Zemribo savā viedoklī uzmanību vērsa likuma garam, atzīstot, ka biežie “likumu plūdi” un likumu pieņemšana konkrētām situācijām noved pie absurda. Kā piemēru Gvido Zemribo minēja Policijas akadēmijas likvidēšanu, kas, viņaprāt, novedusi pie akadēmiski izglītotu policistu trūkuma, kā sekas izpaužas tiesībsargājošo iestāžu nespējā kvalitatīvi izmeklēt kriminālprocesus un nodot tos kriminālvajāšanai.

Skaidrojot savu izpratni par jēdzienu “valsts nozagšana”, Gvido Zemribo norādīja, tiesiskā valstī pie kriminālatbildības var saukt tikai un vienīgi par tādiem nodarījumiem, kuri paredzēti Krimināllikumā, un tāda noziedzīga nodarījuma kā “valsts nozagšana” Krimināllikumā nav.

Uldis Salmiņš atbildēja uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem par sava bloga ieraksta “Par medijiem un oligarhiem” minēto informāciju. Viņš skaidroja 2010.gada notikumus attiecībā uz laikrakstu “Diena” saistībā ar bijušajiem politiķiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru. Uldis Salmiņš nevarēja arī nosaukt konkrētus gadījumus, kad būtu vērojami centieni ietekmēt publikāciju saturu, taču norādīja, ka pats ir saskāries ar ieteikumiem par laikraksta darbu no atsevišķām personām.

Nākamā komisijas sēde notiks 27.novembrī, kurā deputāti uzklausīs “oligarhu sarunās” iesaistīto Aivaru Lembergu.

 

 

30.oktobra komisijas sēdē tika uzklausīta viena no kriminālprocesā Nr.16870000911 iesaistītajām personām – Ainārs Šlesers.

Ainārs Šlesers sēdes sākumā sniedza savu viedokli par konkrēto kriminālprocesu. Uz vairākiem deputātu jautājumiem viņš atteicās atbildēt, izmantojot savas Satversmē un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumā noteiktās tiesības neliecināt pret sevi. Ainārs Šlesers norādīja arī uz apstākli, ka viņš izmeklēšanas laikā piecus gadus sadarbojies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kriminālprocess pret viņu izbeigts un nav nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai tieši pierādījumu nepietiekamības dēļ nevis noilguma vai kādu citu nereabilitējošu pamatu dēļ.

 

Nākamā komisijas sēde notiks 6.novembrī, kurā deputāti uzklausīs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes ekspertu vērtējumu jautājumā par iespējamajiem Satversmes pārkāpumiem saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju (publikācijas masu informācijas līdzekļos).

9. oktobra komisijas sēdē tika skatīts jautājums par iespējamajiem valsts nacionālās drošības apdraudējumiem un iespējamu atsevišķu personu darbību citu valstu interešu labā. Komisijas sēdē viedokli par konkrēto darba kārtības jautājumu pauda Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis un Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmais vietnieks Andis Freimanis.

Drošības policijas pārstāvis komisijas sēdē skaidroja, ka kriminālprocesa Nr.16870000911 izmeklēšanas gaitā tieša sadarbība starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Drošības policiju nebija. Un, lai plašāk vērtētu iespējamo valsts nacionālās drošības apdraudējumu, jāsagaida Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iekšējās pārbaudes, par valsts noslēpuma izpaušanu, rezultāti.

Atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem par nepieciešamajiem likumdošanas grozījumiem, uzaicinātie pārstāvji norādīja, ka, viņuprāt, tādi šobrīd nav nepieciešami, jo, ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, tiesību aizsardzības iestādes spējot operatīvi strādāt, piebilstot vien, ka iestādes kapacitātes jautājumi jārisina jau likumdošanas stadijā, nevis pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās, kad attiecīgās tiesību aizsardzības iestādes saskaras ar kapacitātes trūkumu.

Turpmākā sēdes daļa notika aiz slēgtām durvīm.

Nākamā komisijas sēde notiks 30. oktobrī, kurā deputāti izjautās vienu no “oligarhu sarunu” figurantiem – Aināru Šleseru.