Notikumi

GALAZIŅOJUMS

2018-01-18T16:52:32+02:00

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti atbalsta savu ziņojumu

2018-01-18T11:17:00+02:00

Ceturtdien, 18.janvārī, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 atbalstīja komisijas izstrādāto ziņojumu. No sešiem komisijas locekļiem par to balsoja četri, pret bija divi.

Komisija ziņojumā apkopojusi uz sēdēm uzaicināto personu viedokļus, konstatētos faktus un savus secinājumus.

Izmeklēšanas komisija, vērtējot kriminālprocesa Nr.16870000911 lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, secinājusi, ka tā dēvētajās Rīdzenes sarunās var saskatīt “valsts sagrābšanas” pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai.

Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par “valsts sagrābšanas” jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos. Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm.

Komisijai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu, teikts ziņojumā. Tāpat komisija aicina Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Komisija uzsver, ka ir vērtējama to personu atbildība, kurām bija uzticēta valsts noslēpuma glabāšana un turēšana, nevis mediju atbildība par materiālu publicēšanu. Vienlaikus komisija uzskata, ka ir jāparedz atbildība par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus.

Komisijas deputāti ziņojumā ierosinājuši izvērtēt vairāku likumu grozījumu nepieciešamību, tostarp, lai padarītu efektīvāku kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un uzlabotu operatīvās darbības procesus. Tāpat komisija secinājusi, ka ir jāpapildina parlamentārās izmeklēšanas komisiju regulējums, lai to sēdēs varētu piedalīties arī citi Saeimas deputāti, bet padomdevēja tiesības viņiem būtu tikai uz īpaša komisijas lēmuma pamata.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti izveidota 2017.gada jūlijā. Pastāvīgi komisijas darbā bez atlīdzības tika pieaicināti eksperti – pieredzējuši juristi. Komisijas sēdēs piedalījās un paskaidrojumus sniedza 47 personas.

Saeimas Preses dienests

15.JANVĀRA KOMISIJAS SĒDE

2018-01-15T20:03:55+02:00

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 15.janvāra sēdē komisijas locekļi tikās aiz slēgtām durvīm, kurā izskatīja komisijas locekļu iesniegtos priekšlikumus par galaziņojuma projektu.

Komisijas darbs šodien bija ļoti saspringts un gandrīz sešu stundu ilgs. Komisijas locekļiem šodien bija jāpanāk vienošanās par kopumā 165 iesniegtajiem priekšlikumiem.

Nākamā komisijas sēde, kas būs pēdējā, notiks 18.janvārī, pēc Saeimas kārtējās sēdes, kurā komisijas locekļi tiksies, lai apstiprinātu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu galīgajā redakcijā.

8.JANVĀRA KOMISIJAS SĒDE

2018-01-08T15:36:06+02:00

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 8.janvāra sēdē komisijas locekļi tikās aiz slēgtām durvīm, kurā apsprieda komisijas galaziņojuma projektu.

Komisijas sēdes sākumā tās konsultants Aldis Alliks iepazīstināja ar komisijas galaziņojuma projektu. Komisijas locekļi, eksperti un prokurors izteica savu viedokli un atsevišķus priekšlikumus jau sēdes gaitā. Komisija vienojās, ka līdz 11.janvāra dienas beigām, komisijas locekļi iesniegs savus priekšlikumus galaziņojuma projekta papildināšanai.

Nākamā komisijas sēde arī būs slēgta, jo tajā tiks turpināts darbs pie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta.

4.JANVĀRA KOMISIJAS SĒDE

2018-01-05T09:52:18+02:00

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 4.janvāra sēdē komisijas locekļi tikās aiz slēgtām durvīm, kurā vērtēja kriminālprocesa Nr.16870000911 pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti. Uz komisijas sēdi bija aicināti Juta Strīķe, Juris Jurašs, Jaroslavs Streļčenoks, Ilze Jurča, Ēriks Kalnmeiers un Juris Leitietis.

Komisijas sēdē uzaicinātās personas tika uzklausītas atsevišķi. Izvaicājamās personas atbildēja uz komisijas locekļu daudziem jautājumiem saistībā ar konkrēto kriminālprocesu. Lai arī komisijas sēde izvērtās ļoti gara, tajā iegūtā informācija ir ļoti nozīmīga. Būtiskākais šīs sēdes ietvaros bija atbildēt uz komisijai doto uzdevumu - izvērtēt faktorus, kas noveda pie krimināllietas Nr. 16870000911 izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Nākamā komisijas sēde būs slēgta un tajā tiks apspriests Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekts.

18.DECEMBRA KOMISIJAS SĒDE

2017-12-18T16:35:37+02:00

Šodien uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi bija aicināti – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Viesturs Koziols, kā arī Andris Šķēle un Aleksandrs Tralmaks.

Andris Šķēle norādīja, ka kriminālprocesa Nr.16870000911 ietvaros, nekad nav ticis aicināts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai sniegtu kādas ziņas un ar žurnāla “Ir” publikācijām iepazinies tikai fragmentāri. Viņš savulaik virzījis Gunti Ulmani valsts prezidenta amatam, jo viņu starpā ir bijušas lietišķas attiecības. Šķēles kungs norādīja, ka nav centies ietekmēt laikraksta “Diena” saturu un ar Gunta Bojāra teikto komisijas sēdē nav iepazinies.

Aleksandrs Tralmaks komisiju informēja, ka nekad nav ticis aicināts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sniegt ziņas kriminālprocesa Nr.16870000911 ietvaros un detalizēti nav iepazinies ar žurnāla “Ir” publikācijām. Tralmaka kungs skaidroja, ka nekad nav bijis saimnieciskās attiecībās ar publikācijās minētajām personām. Viņš noliedza, ka esot A/S “Diena” valdes priekšsēdētāja amatā, būtu ietekmējis laikraksta “Diena” redaktores un saņēmis norādījumus ar vēlmi ietekmēt laikraksta saturu. Tralmaks apstiprināja, ka vairākkārt ticies ar Roulendu ģimeni A/S “Diena” iegādes jautājumā.

Viesturs Koziols informēja, ka Aināru Šleseru pazīst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma un ir draugi. Norādīja, ka ļoti bieži ticies ar Aināru Šleseru gan viesnīcā “Rīdzene”, gan citviet. Viesturs Koziols atteicās komentēt publicētās sarunas, jo uzskata, ka tās ir fragmentāras, rediģētas un kompilētas. Savu kļūšanu par A/S “Diena” īpašnieku Viesturs Koziols skaidroja ar, viņaprāt, šīs akciju sabiedrības slikto pārvaldi un vēlmi būt drošam par sava aizdevuma atgūšanu no A/S “Diena”. Viesturs Koziols noliedza, ka būtu slēdzis kādus reklāmas līgumus pēc Aināra Šlesera norādījumiem. Tāpat viņš apgalvoja, ka par laikraksta “Diena” redakcionālo saturu nav konsultējies ar Andri Šķēli. Koziola kungs noliedza, ka aizdevumi starp viņu un Aināru Šleseru būtu bijuši fiktīvi, lai arī nauda bieži tikusi aizdota bez līgumiem, tie notikuši ar banku starpniecību un ar attiecīgām procentu likmēm. Sava uzņēmuma reģistrēšanu Šveicē Koziola kungs skaidroja ar valsts labvēlīgāku likumdošanu koncerniem.

Aivars Lembergs komisijas locekļiem norādīja uz daudzajām kļūdām, kas, viņaprāt, tikušas pieļautas kriminālprocesā Nr.16870000911. Kā, piemēram, kratīšanas veikšanu bez advokāta klātbūtnes, kratīšanas laikā izņemto dokumentu un citu tehnisko līdzekļu lēnu pārbaudi, kā arī biežo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas maiņu. Aivars Lembergs noliedza, ka būtu vēlējies iegūt A/S “Diena” vai A/S "Air Baltic Corporation" akcijas. Lemberga kungs apliecināja, ka ar dažādiem cilvēkiem ticies viesnīcā “Rīdzene”, tai skaitā Aināru Šleseru. Taču Aivars Lembergs noliedza, ka būtu pazīstams ar Roulendu ģimeni.

Nākamajā sēdē komisijas locekļi atgriezīsies pie kriminālprocesa Nr.16870000911 pirmstiesas izmeklēšanas stadijas kvalitātes izvērtēšanas. Uz komisiju aicināts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Juris Jurašs, Jaroslavs Streļčenoks, Ilze Jurča, Juta Strīķe un Juris Leitietis.

11.DECEMBRA KOMISIJAS SĒDE

2017-12-11T15:26:36+02:00

Šodien uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi bija aicināti – Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Rīgas tirdzniecības ostas valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, SIA “Dienas Žurnāli” valdes loceklis Jānis Maršāns un jurists Ivars Gulbis.

Andris Ameriks komisijas sēdē skaidroja, ka uz nopratināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā aicināts tikai par vienu sarunu epizodi. Par konkrēto sarunu sniedzis savus paskaidrojumus, un kriminālprocess pret viņu izbeigts. Tāpat viņš skaidroja, ka ir ticies ar Aināru Šleseru viesnīcā “Rīdzene”, jo tur notikuši vairāki Latvijas Pirmās partijas pasākumi. Amerika kungs norādīja, ka savās sarunās neatminas, ka būtu lietojis lamuvārdus, kas parādās publikācijās. Skaidrojot savu kļūšanu par Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju norādīja, ka kopš 2001.gada ir darbojies valdē un ieguvis lielu pieredzi šajā jomā, kas arī, viņaprāt, ir bijis par pamatu viņa ievēlēšanai priekšsēdētaja amatā.

Ivars Gulbis norādīja, ka ar Aināru Šleseru ir pazīstams, jo viņam piederošie uzņēmumi ir viņa juridiskā biroja klienti, taču ar Aināru Šleseru kopīgu biznesa attiecību nav. Laikā, kad Ainārs Šlesers pildījis satiksmes ministra amatu, bijis tā juridiskais padomnieks ministrijā. Gulbja kungs apliecināja, ka ir ticies ar Aināru Šleseru viesnīcā “Rīdzene”, taču ne regulāri.

Ralfs Kļaviņš apliecināja, ka pazīst Aināru Šleseru un šobrīd tā ģimenei nepastarpināti pieder Rīgas Tirdzniecības ostas daļas, taču sākotnēji nav vēlējies veidot biznesu ar Aināru Šleseru un laika posmā no 2009.-2010.gadam Ainārs Šlesers nav bijis mantiski ieinteresēts šajā uzņēmumā. Apliecināja, ka savulaik ticies ar Aināru Šleseru viesnīcā “Rīdzene”. Kļaviņa kungs skaidroja, ka liela daļa Aināra Šlesera pieņemto lēmumu satiksmes ministra amatā ir bijuši nelabvēlīgi Rīgas Tirdzniecības ostai, tādēļ neuzskata, ka Ainārs Šlesers būtu veicinājis šī uzņēmuma attīstību. Skaidrojot Rīgas Tirdzniecības ostas darbību A/S “Diena” iegādē, norādīja, ka iegādājušies prasījuma tiesības pret A/S “Diena”, lai iegūtu tai piederošos aktīvus, īpaši, zemi un tipogrāfiju, nevis pašu avīzi “Diena”. Apliecināja, ka ir uzstājis, lai Uldis Salmiņš nonāktu A/S “Diena” valdē.

Jānis Maršāns apliecināja, ka ļoti labi pazīst Aināru Šleseru, laikā, kad Ainārs Šlesers bijis satiksmes ministrs, strādājis par valsts sekretāru šajā ministrijā. Maršāna kungs norādīja, ka ar publikācijām žurnālā “Ir” nav iepazinies, redzējis tikai atsevišķus atreferējumus citos ziņu portālos. Atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem, norādīja, ka pazīst Vjačeslavu Stepaņenko no laika, kad strādājis Rīgas Tirdzniecības ostā, taču par Uralhim termināli nav runājuši.

Nākamajā komisijas sēdē deputāti turpinās iztaujāt kriminālprocesā Nr.16870000911 iesaistītas personas Andri Šķēli, Viesturu Koziolu, Aleksandru Tralmaku un Aivaru Lembergu.

4. DECEMBRA KOMISIJAS SĒDE

2017-12-04T16:35:13+02:00

Šodien uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi bija aicināti – bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

Valdis Zatlers komisijā atbildēja uz jautājumiem par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem. Viņš apliecināja, ka sarunas starp viņu un Aināru Šleseru ir notikušas un to norisē tika ievērota oficiāla kārtība. Tikšanās laikā Ainārs Šlesers informējis Valdi Zatleru, ka kāds no KNAB cilvēkiem viņu informējis par to, ka viņu noklausās un lūdzis prezidenta palīdzību šī jautājuma risināšanā. Sēdē Valdis Zatlers norādīja, ka prezidentam šādu pilnvaru nav. Viņš uzsvēra, ka, viņaprāt, Rīdzenes sarunu figurantus var uzskatīt par paralēlo varu un demokrātijas privatizētājiem līdzās tautas vēlētiem priekšstāvjiem. Valda Zatlera ieskatā arī aizklāta balsošana rada pamatu negodprātīgai deputāta pienākumu pildīšanai. Viņaprāt, atklāts balsojums visos jautājumos būtu solis demokrātijas virzienā. Bijušais prezidents apstiprināja atbalstu lobēšanas likumam. Nobeigumā uzsvēra, ka pašu partiju iekšienē ir meklējami iemesli, kāpēc oligarhiem ir tik liela ietekme mūsu valstī.

Jānis Dūklavs apgalvoja, ka piedalījies tikai vienā sarunā ar Aināru Šleseru viesnīcā Rīdzene. Turklāt, ņemot vērā, ka kopš tās pagājuši gandrīz desmit gadi, precīzas sarunas detaļas neatceras. Pārbaudes, kas pret viņu tika uzsāktas, balstoties uz publikācijām, žurnālā “Ir”, ir izbeigtas ar attiecīgiem KNAB un VID lēmumiem.

Dainis Liepiņš pauda, ka laikā, kad Ainārs Šlesers ir bijis Satiksmes ministrs, ieņēmis viņa padomnieka amatu, tai skaitā bijis Rīgas Brīvostas valdes loceklis. Savukārt laikā, kad Ainārs Šlesers ieņēmis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, viņš bijis Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs. Tāpēc strādāja tiešā Aināra Šlesera pakļautībā un atskaitījies viņam par paveikto, tai skaitā viesnīcas Rīdzenes telpās. Taču pēdējo gadu laikā vairs neuztur kontaktu ar Aināru Šleseru.

Nākamajā komisijas sēdē deputāti turpinās iztaujāt kriminālprocesā Nr.16870000911 iesaistītas personas Andri Ameriku, Ivaru Gulbi, Ralfu Kļaviņu un Jāni Maršānu.

27.NOVEMBRA KOMISIJAS SĒDE

2017-11-27T15:19:30+02:00

Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja un iztaujāja SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, žurnālistu, bijušo laikraksta “Diena” galveno redaktoru Gunti Bojāru un bijušo Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi. Uz sēdi bija uzaicināts arī Aivars Lembergs, taču parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes norise sakrita vienlaicīgi ar tiesas sēdi, no kuras tiesnešu kolēģija, pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas lūguma, Aivaru Lembergu diemžēl neatbrīvoja.

SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis apstiprināja, ka ir ticies ar Aināru Šleseru, lai pārrunātu viņa vadītā uzņēmuma attīstības iespējas. Turklāt viņa kā valsts kapitālsabiedrības vadītāja ierasta prakse esot tikties ar valsts amatpersonām un politisko partiju līderiem. Apliecināja, ka darbojies tikai uzņēmuma akcionāru interesēs, tai skaitā Latvijas Republikas, kura ir 51% kapitāldaļu īpašniece SIA “Lattelecom”. Sīkāk uz jautājumiem par žurnālā “IR” publicētajām “oligarhu sarunām” Juris Gulbis neatbildēja, jo nav iepazinies ar to saturu, kā arī kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros nav nopratināts.

Bijušais laikraksta “Diena” galvenais redaktors Guntis Bojārs apgalvoja, ka nav ticies ar Andri Šķēli un Rollendu ģimeni, pildot galvenā redaktora pienākumus. Atbildot uz deputāta jautājumu, pauda uzskatu, ka netika novērota tieša publikāciju satura ietekmēšana. Taču bija jaušami mediju ietekmēšanas mēģinājumi ar centieniem atsevišķas personas izslēgt vai piesaistīt koncernam “Diena”. Arī Guntis Bojārs uzsvēra, ka nav nopratināts saistībā ar tā dēvēto “oligarhu” krimināllietu. Turklāt viņa apgalvojumi un pieņēmumi nav balstīti uz faktiem, un, ja viņa rīcībā būtu uz faktiem balstīta informācija, viņš to būtu darījis zināmu jau iepriekš.

Uzklausot Jāni Straumi, viņš informēja, ka minētās krimināllietas ietvaros ir bijis liecinieka statusā un nopratināts. Atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem, apgalvoja, ka par Andri Ameriku balsojis, jo viņš sevi pierādījis kā kompetentu speciālistu Rīgas Brīvostas jautājumos. Uzsvēra, ka viņa balsojumu neviens necentās ietekmēt, taču ar partijas vadību šādi jautājumi vienmēr tika pārrunāti.

Nākošā komisijas sēdē notiks 2017.gada 4.decembrī, uz kuru komisija ir aicinājusi ierasties Valdi Zatleru, Jāni Dūklavu un Daini Liepiņu.