Notikumi

9. oktobra komisijas sēdē tika skatīts jautājums par iespējamajiem valsts nacionālās drošības apdraudējumiem un iespējamu atsevišķu personu darbību citu valstu interešu labā. Komisijas sēdē viedokli par konkrēto darba kārtības jautājumu pauda Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis un Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmais vietnieks Andis Freimanis.

Drošības policijas pārstāvis komisijas sēdē skaidroja, ka kriminālprocesa Nr.16870000911 izmeklēšanas gaitā tieša sadarbība starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Drošības policiju nebija. Un, lai plašāk vērtētu iespējamo valsts nacionālās drošības apdraudējumu, jāsagaida Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iekšējās pārbaudes, par valsts noslēpuma izpaušanu, rezultāti.

Atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem par nepieciešamajiem likumdošanas grozījumiem, uzaicinātie pārstāvji norādīja, ka, viņuprāt, tādi šobrīd nav nepieciešami, jo, ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, tiesību aizsardzības iestādes spējot operatīvi strādāt, piebilstot vien, ka iestādes kapacitātes jautājumi jārisina jau likumdošanas stadijā, nevis pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās, kad attiecīgās tiesību aizsardzības iestādes saskaras ar kapacitātes trūkumu.

Turpmākā sēdes daļa notika aiz slēgtām durvīm.

Nākamā komisijas sēde notiks 30. oktobrī, kurā deputāti izjautās vienu no “oligarhu sarunu” figurantiem – Aināru Šleseru.

2.oktobra komisijas sēdē komisijas locekļi tikās aiz slēgtām durvīm, kur diskutēja par parlamentārās izmeklēšanas komisijas turpmākajiem darbības virzieniem.

Komisijas sēdē tās pieaicinātais konsultants Aldis Alliks iepazīstināja ar iespējamo komisijas galaziņojuma struktūru un jēdziena “valsts sagrābšana” iespējamo definīciju un pazīmēm. Komisijas locekļi vienojās par vienotas definīcijas jēdzienam “valsts sagrābšana” izveidošanu, tādējādi sniedzot sabiedrībai priekšstatu par šī jēdziena izpratni.

Būtiskākais šīs sēdes ietvaros bija uzzināt, kāda informācija jau ir komisijas rīcībā, un kādas personas vēl ir jāuzklausa. Plānojot darbu oktobrim, komisijas deputāti vienojās nākamo komisijas sēdi noturēt slēgtu, tajā uzklausot Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju viedokļus par iespējamajiem valsts nacionālās drošības apdraudējumiem, vērtējot mediju telpā, tā sauktajās “oligarhu sarunās”, izskanējušo informāciju. Kāda no turpmākajām sēdēm tiks uzklausīts Satversmes tiesas pārstāvju viedoklis par iespējamajiem Satversmes pārkāpumiem saistībā ar mediju telpā izskanējušo informāciju “oligarhu sarunu” ietvaros.

Komisija nolēma, sākot ar novembri, aicināt “oligarhu sarunās” iesaistītās personas.

25. septembra komisijas sēdē tika skatīts jautājums par žurnālistu un redakcijas atbildību par sniegtās informācijas patiesumu. Uz komisijas sēdi ieradās žurnāla “IR” galvenā redaktore un AS “Cits medijs” valdes locekle Nellija Ločmele un žurnāla “IR” žurnālise Indra Sprance. Žurnāla “IR” pārstāvji komisijas sēdē ziņoja un rakstveidā iesniedza žurnāla “IR” paskaidrojumus par Rīdzenes sarunu publikāciju patiesumu.

Šis ziņojums satur žurnāla “IR” secinājumus par publiskotās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem, par valsts nozagšanas pazīmēm, par krimināllietas izbeigšanu, par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu, par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus, kā arī par žurnālistu un redakcijas atbildību par sniegtās informācijas patiesumu un publicētās informācijas un sarunās minēto faktu atbilstību realitātei.

Komisijas deputāti vienojās nākamo komisijas sēdi noturēt slēgtu, lai diskutētu par komisijas rīcībā esošo informāciju un turpmāko darba kārtību. 

Šodienas komisijas sēdē tika skatīts jautājums par iespējamu mediju ietekmēšanu un prettiesiskām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli. Uz sēdi ieradās aicinātie lielāko mediju apvienību pārstāvji, kuri sniedza savu vērtējumu par prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus. Latvijas Žurnālistu savienību sēdē pārstāvēja tās valdes priekšsēdētājs Juris Paiders un valdes loceklis Imants Liepiņš, bet Latvijas Žurnālistu asociāciju – tās valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša un valdes locekle Anda Rožukalne. Ierosinājumus par nepieciešamajiem likumdošanas grozījumiem mediju jomā sniedza Kultūras ministrijas Mediju nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.

Šobrīd Kultūras ministrijā ir izveidota darba grupa, kura apkopo nepieciešamos likumdošanas grozījumus mediju jomā, lai tos iesniegtu apspriešanai Ministru kabinetā. Dotajā brīdi likums ir ļoti liberāls un neregulē interešu konfliktu starp medijiem un politiķiem. Lai uzlabotu mediju neatkarību, tiek apsvērta ideja par mediju atbalsta programmas izveidi. Lai mediju īpašniekus padarītu caurskatāmākus, nepieciešams ieviest jaunu regulējumu, un izveidot mediju reģistru - ar mērķi publiskot visus patiesā labuma guvējus. Kultūras ministrijas ieskatā lielāka loma jāpiešķir mediju pašorganizācijai, pieņemot vienotu žurnālistu ētikas kodeksu un izveidojot mediju ombudu.

Tika uzklausīts Imanta Liepiņa ziņojums par žurnālā “IR” publicēto sarunu fragmentos paustās informācijas atbilstību faktiem, kurā secināts, ka vairāk nekā 75% gadījumu minētā informācija nav apstiprinājusies ar faktiem. Ņemot vērā šo ziņojumu, uz nākošo Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi tiks uzaicināti žurnāla “IR” pārstāvji, lai uzklausītu viņu skaidrojumus.