Notikumi
Šodien uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi bija aicināti – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Viesturs Koziols, kā arī Andris Šķēle un Aleksandrs Tralmaks.
Andris Šķēle norādīja, ka kriminālprocesa Nr.16870000911 ietvaros, nekad nav ticis aicināts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai sniegtu kādas ziņas un ar žurnāla “Ir” publikācijām iepazinies tikai fragmentāri. Viņš savulaik virzījis Gunti Ulmani valsts prezidenta amatam, jo viņu starpā ir bijušas lietišķas attiecības. Šķēles kungs norādīja, ka nav centies ietekmēt laikraksta “Diena” saturu un ar Gunta Bojāra teikto komisijas sēdē nav iepazinies.
Aleksandrs Tralmaks komisiju informēja, ka nekad nav ticis aicināts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sniegt ziņas kriminālprocesa Nr.16870000911 ietvaros un detalizēti nav iepazinies ar žurnāla “Ir” publikācijām. Tralmaka kungs skaidroja, ka nekad nav bijis saimnieciskās attiecībās ar publikācijās minētajām personām. Viņš noliedza, ka esot A/S “Diena” valdes priekšsēdētāja amatā, būtu ietekmējis laikraksta “Diena” redaktores un saņēmis norādījumus ar vēlmi ietekmēt laikraksta saturu. Tralmaks apstiprināja, ka vairākkārt ticies ar Roulendu ģimeni A/S “Diena” iegādes jautājumā.
Viesturs Koziols informēja, ka Aināru Šleseru pazīst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma un ir draugi. Norādīja, ka ļoti bieži ticies ar Aināru Šleseru gan viesnīcā “Rīdzene”, gan citviet. Viesturs Koziols atteicās komentēt publicētās sarunas, jo uzskata, ka tās ir fragmentāras, rediģētas un kompilētas. Savu kļūšanu par A/S “Diena” īpašnieku Viesturs Koziols skaidroja ar, viņaprāt, šīs akciju sabiedrības slikto pārvaldi un vēlmi būt drošam par sava aizdevuma atgūšanu no A/S “Diena”. Viesturs Koziols noliedza, ka būtu slēdzis kādus reklāmas līgumus pēc Aināra Šlesera norādījumiem. Tāpat viņš apgalvoja, ka par laikraksta “Diena” redakcionālo saturu nav konsultējies ar Andri Šķēli. Koziola kungs noliedza, ka aizdevumi starp viņu un Aināru Šleseru būtu bijuši fiktīvi, lai arī nauda bieži tikusi aizdota bez līgumiem, tie notikuši ar banku starpniecību un ar attiecīgām procentu likmēm. Sava uzņēmuma reģistrēšanu Šveicē Koziola kungs skaidroja ar valsts labvēlīgāku likumdošanu koncerniem.
Aivars Lembergs komisijas locekļiem norādīja uz daudzajām kļūdām, kas, viņaprāt, tikušas pieļautas kriminālprocesā Nr.16870000911. Kā, piemēram, kratīšanas veikšanu bez advokāta klātbūtnes, kratīšanas laikā izņemto dokumentu un citu tehnisko līdzekļu lēnu pārbaudi, kā arī biežo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācijas maiņu. Aivars Lembergs noliedza, ka būtu vēlējies iegūt A/S “Diena” vai A/S "Air Baltic Corporation" akcijas. Lemberga kungs apliecināja, ka ar dažādiem cilvēkiem ticies viesnīcā “Rīdzene”, tai skaitā Aināru Šleseru. Taču Aivars Lembergs noliedza, ka būtu pazīstams ar Roulendu ģimeni.
Nākamajā sēdē komisijas locekļi atgriezīsies pie kriminālprocesa Nr.16870000911 pirmstiesas izmeklēšanas stadijas kvalitātes izvērtēšanas. Uz komisiju aicināts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Juris Jurašs, Jaroslavs Streļčenoks, Ilze Jurča, Juta Strīķe un Juris Leitietis.
Šodien uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi bija aicināti – Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Rīgas tirdzniecības ostas valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, SIA “Dienas Žurnāli” valdes loceklis Jānis Maršāns un jurists Ivars Gulbis.
Andris Ameriks komisijas sēdē skaidroja, ka uz nopratināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā aicināts tikai par vienu sarunu epizodi. Par konkrēto sarunu sniedzis savus paskaidrojumus, un kriminālprocess pret viņu izbeigts. Tāpat viņš skaidroja, ka ir ticies ar Aināru Šleseru viesnīcā “Rīdzene”, jo tur notikuši vairāki Latvijas Pirmās partijas pasākumi. Amerika kungs norādīja, ka savās sarunās neatminas, ka būtu lietojis lamuvārdus, kas parādās publikācijās. Skaidrojot savu kļūšanu par Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju norādīja, ka kopš 2001.gada ir darbojies valdē un ieguvis lielu pieredzi šajā jomā, kas arī, viņaprāt, ir bijis par pamatu viņa ievēlēšanai priekšsēdētaja amatā.
Ivars Gulbis norādīja, ka ar Aināru Šleseru ir pazīstams, jo viņam piederošie uzņēmumi ir viņa juridiskā biroja klienti, taču ar Aināru Šleseru kopīgu biznesa attiecību nav. Laikā, kad Ainārs Šlesers pildījis satiksmes ministra amatu, bijis tā juridiskais padomnieks ministrijā. Gulbja kungs apliecināja, ka ir ticies ar Aināru Šleseru viesnīcā “Rīdzene”, taču ne regulāri.
Ralfs Kļaviņš apliecināja, ka pazīst Aināru Šleseru un šobrīd tā ģimenei nepastarpināti pieder Rīgas Tirdzniecības ostas daļas, taču sākotnēji nav vēlējies veidot biznesu ar Aināru Šleseru un laika posmā no 2009.-2010.gadam Ainārs Šlesers nav bijis mantiski ieinteresēts šajā uzņēmumā. Apliecināja, ka savulaik ticies ar Aināru Šleseru viesnīcā “Rīdzene”. Kļaviņa kungs skaidroja, ka liela daļa Aināra Šlesera pieņemto lēmumu satiksmes ministra amatā ir bijuši nelabvēlīgi Rīgas Tirdzniecības ostai, tādēļ neuzskata, ka Ainārs Šlesers būtu veicinājis šī uzņēmuma attīstību. Skaidrojot Rīgas Tirdzniecības ostas darbību A/S “Diena” iegādē, norādīja, ka iegādājušies prasījuma tiesības pret A/S “Diena”, lai iegūtu tai piederošos aktīvus, īpaši, zemi un tipogrāfiju, nevis pašu avīzi “Diena”. Apliecināja, ka ir uzstājis, lai Uldis Salmiņš nonāktu A/S “Diena” valdē.
Jānis Maršāns apliecināja, ka ļoti labi pazīst Aināru Šleseru, laikā, kad Ainārs Šlesers bijis satiksmes ministrs, strādājis par valsts sekretāru šajā ministrijā. Maršāna kungs norādīja, ka ar publikācijām žurnālā “Ir” nav iepazinies, redzējis tikai atsevišķus atreferējumus citos ziņu portālos. Atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem, norādīja, ka pazīst Vjačeslavu Stepaņenko no laika, kad strādājis Rīgas Tirdzniecības ostā, taču par Uralhim termināli nav runājuši.
Nākamajā komisijas sēdē deputāti turpinās iztaujāt kriminālprocesā Nr.16870000911 iesaistītas personas Andri Šķēli, Viesturu Koziolu, Aleksandru Tralmaku un Aivaru Lembergu.
Šodien uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi bija aicināti – bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.
Valdis Zatlers komisijā atbildēja uz jautājumiem par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem. Viņš apliecināja, ka sarunas starp viņu un Aināru Šleseru ir notikušas un to norisē tika ievērota oficiāla kārtība. Tikšanās laikā Ainārs Šlesers informējis Valdi Zatleru, ka kāds no KNAB cilvēkiem viņu informējis par to, ka viņu noklausās un lūdzis prezidenta palīdzību šī jautājuma risināšanā. Sēdē Valdis Zatlers norādīja, ka prezidentam šādu pilnvaru nav. Viņš uzsvēra, ka, viņaprāt, Rīdzenes sarunu figurantus var uzskatīt par paralēlo varu un demokrātijas privatizētājiem līdzās tautas vēlētiem priekšstāvjiem. Valda Zatlera ieskatā arī aizklāta balsošana rada pamatu negodprātīgai deputāta pienākumu pildīšanai. Viņaprāt, atklāts balsojums visos jautājumos būtu solis demokrātijas virzienā. Bijušais prezidents apstiprināja atbalstu lobēšanas likumam. Nobeigumā uzsvēra, ka pašu partiju iekšienē ir meklējami iemesli, kāpēc oligarhiem ir tik liela ietekme mūsu valstī.
Jānis Dūklavs apgalvoja, ka piedalījies tikai vienā sarunā ar Aināru Šleseru viesnīcā Rīdzene. Turklāt, ņemot vērā, ka kopš tās pagājuši gandrīz desmit gadi, precīzas sarunas detaļas neatceras. Pārbaudes, kas pret viņu tika uzsāktas, balstoties uz publikācijām, žurnālā “Ir”, ir izbeigtas ar attiecīgiem KNAB un VID lēmumiem.
Dainis Liepiņš pauda, ka laikā, kad Ainārs Šlesers ir bijis Satiksmes ministrs, ieņēmis viņa padomnieka amatu, tai skaitā bijis Rīgas Brīvostas valdes loceklis. Savukārt laikā, kad Ainārs Šlesers ieņēmis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, viņš bijis Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs. Tāpēc strādāja tiešā Aināra Šlesera pakļautībā un atskaitījies viņam par paveikto, tai skaitā viesnīcas Rīdzenes telpās. Taču pēdējo gadu laikā vairs neuztur kontaktu ar Aināru Šleseru.
Nākamajā komisijas sēdē deputāti turpinās iztaujāt kriminālprocesā Nr.16870000911 iesaistītas personas Andri Ameriku, Ivaru Gulbi, Ralfu Kļaviņu un Jāni Maršānu.
Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja un iztaujāja SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, žurnālistu, bijušo laikraksta “Diena” galveno redaktoru Gunti Bojāru un bijušo Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi. Uz sēdi bija uzaicināts arī Aivars Lembergs, taču parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes norise sakrita vienlaicīgi ar tiesas sēdi, no kuras tiesnešu kolēģija, pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas lūguma, Aivaru Lembergu diemžēl neatbrīvoja.
SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis apstiprināja, ka ir ticies ar Aināru Šleseru, lai pārrunātu viņa vadītā uzņēmuma attīstības iespējas. Turklāt viņa kā valsts kapitālsabiedrības vadītāja ierasta prakse esot tikties ar valsts amatpersonām un politisko partiju līderiem. Apliecināja, ka darbojies tikai uzņēmuma akcionāru interesēs, tai skaitā Latvijas Republikas, kura ir 51% kapitāldaļu īpašniece SIA “Lattelecom”. Sīkāk uz jautājumiem par žurnālā “IR” publicētajām “oligarhu sarunām” Juris Gulbis neatbildēja, jo nav iepazinies ar to saturu, kā arī kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros nav nopratināts.
Bijušais laikraksta “Diena” galvenais redaktors Guntis Bojārs apgalvoja, ka nav ticies ar Andri Šķēli un Rollendu ģimeni, pildot galvenā redaktora pienākumus. Atbildot uz deputāta jautājumu, pauda uzskatu, ka netika novērota tieša publikāciju satura ietekmēšana. Taču bija jaušami mediju ietekmēšanas mēģinājumi ar centieniem atsevišķas personas izslēgt vai piesaistīt koncernam “Diena”. Arī Guntis Bojārs uzsvēra, ka nav nopratināts saistībā ar tā dēvēto “oligarhu” krimināllietu. Turklāt viņa apgalvojumi un pieņēmumi nav balstīti uz faktiem, un, ja viņa rīcībā būtu uz faktiem balstīta informācija, viņš to būtu darījis zināmu jau iepriekš.
Uzklausot Jāni Straumi, viņš informēja, ka minētās krimināllietas ietvaros ir bijis liecinieka statusā un nopratināts. Atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem, apgalvoja, ka par Andri Ameriku balsojis, jo viņš sevi pierādījis kā kompetentu speciālistu Rīgas Brīvostas jautājumos. Uzsvēra, ka viņa balsojumu neviens necentās ietekmēt, taču ar partijas vadību šādi jautājumi vienmēr tika pārrunāti.
Nākošā komisijas sēdē notiks 2017.gada 4.decembrī, uz kuru komisija ir aicinājusi ierasties Valdi Zatleru, Jāni Dūklavu un Daini Liepiņu.
6.novembra komisijas sēdē tika uzklausīts pieredzes bagātā jurista, bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja, šobrīd zvērināta advokāta Gvido Zemribo viedoklis jautājumā par iespējamajiem Satversmes pārkāpumiem saistībā ar masu informācijas līdzekļos publicēto informāciju “oligarhu lietas” sakarā. Tāpat komisijas sēdē viedokli par iespējamo mediju ietekmēšanu sniedza SIA “Reģionu mediji” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Uldis Salmiņš.
Gvido Zemribo savā viedoklī uzmanību vērsa likuma garam, atzīstot, ka biežie “likumu plūdi” un likumu pieņemšana konkrētām situācijām noved pie absurda. Kā piemēru Gvido Zemribo minēja Policijas akadēmijas likvidēšanu, kas, viņaprāt, novedusi pie akadēmiski izglītotu policistu trūkuma, kā sekas izpaužas tiesībsargājošo iestāžu nespējā kvalitatīvi izmeklēt kriminālprocesus un nodot tos kriminālvajāšanai.
Skaidrojot savu izpratni par jēdzienu “valsts nozagšana”, Gvido Zemribo norādīja, tiesiskā valstī pie kriminālatbildības var saukt tikai un vienīgi par tādiem nodarījumiem, kuri paredzēti Krimināllikumā, un tāda noziedzīga nodarījuma kā “valsts nozagšana” Krimināllikumā nav.
Uldis Salmiņš atbildēja uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem par sava bloga ieraksta “Par medijiem un oligarhiem” minēto informāciju. Viņš skaidroja 2010.gada notikumus attiecībā uz laikrakstu “Diena” saistībā ar bijušajiem politiķiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru. Uldis Salmiņš nevarēja arī nosaukt konkrētus gadījumus, kad būtu vērojami centieni ietekmēt publikāciju saturu, taču norādīja, ka pats ir saskāries ar ieteikumiem par laikraksta darbu no atsevišķām personām.
Nākamā komisijas sēde notiks 27.novembrī, kurā deputāti uzklausīs “oligarhu sarunās” iesaistīto Aivaru Lembergu.
Vairāk rakstu...