Notikumi

Ceturtdien, 18.janvārī, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 atbalstīja komisijas izstrādāto ziņojumu. No sešiem komisijas locekļiem par to balsoja četri, pret bija divi.

Komisija ziņojumā apkopojusi uz sēdēm uzaicināto personu viedokļus, konstatētos faktus un savus secinājumus.

Izmeklēšanas komisija, vērtējot kriminālprocesa Nr.16870000911 lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, secinājusi, ka tā dēvētajās Rīdzenes sarunās var saskatīt “valsts sagrābšanas” pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai.

Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par “valsts sagrābšanas” jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos. Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm.

Komisijai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu, teikts ziņojumā. Tāpat komisija aicina Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Komisija uzsver, ka ir vērtējama to personu atbildība, kurām bija uzticēta valsts noslēpuma glabāšana un turēšana, nevis mediju atbildība par materiālu publicēšanu. Vienlaikus komisija uzskata, ka ir jāparedz atbildība par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus.

Komisijas deputāti ziņojumā ierosinājuši izvērtēt vairāku likumu grozījumu nepieciešamību, tostarp, lai padarītu efektīvāku kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un uzlabotu operatīvās darbības procesus. Tāpat komisija secinājusi, ka ir jāpapildina parlamentārās izmeklēšanas komisiju regulējums, lai to sēdēs varētu piedalīties arī citi Saeimas deputāti, bet padomdevēja tiesības viņiem būtu tikai uz īpaša komisijas lēmuma pamata.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti izveidota 2017.gada jūlijā. Pastāvīgi komisijas darbā bez atlīdzības tika pieaicināti eksperti – pieredzējuši juristi. Komisijas sēdēs piedalījās un paskaidrojumus sniedza 47 personas.

Saeimas Preses dienests

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 15.janvāra sēdē komisijas locekļi tikās aiz slēgtām durvīm, kurā izskatīja komisijas locekļu iesniegtos priekšlikumus par galaziņojuma projektu.

Komisijas darbs šodien bija ļoti saspringts un gandrīz sešu stundu ilgs. Komisijas locekļiem šodien bija jāpanāk vienošanās par kopumā 165 iesniegtajiem priekšlikumiem.

Nākamā komisijas sēde, kas būs pēdējā, notiks 18.janvārī, pēc Saeimas kārtējās sēdes, kurā komisijas locekļi tiksies, lai apstiprinātu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu galīgajā redakcijā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 8.janvāra sēdē komisijas locekļi tikās aiz slēgtām durvīm, kurā apsprieda komisijas galaziņojuma projektu.

Komisijas sēdes sākumā tās konsultants Aldis Alliks iepazīstināja ar komisijas galaziņojuma projektu. Komisijas locekļi, eksperti un prokurors izteica savu viedokli un atsevišķus priekšlikumus jau sēdes gaitā. Komisija vienojās, ka līdz 11.janvāra dienas beigām, komisijas locekļi iesniegs savus priekšlikumus galaziņojuma projekta papildināšanai.

Nākamā komisijas sēde arī būs slēgta, jo tajā tiks turpināts darbs pie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekta.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 4.janvāra sēdē komisijas locekļi tikās aiz slēgtām durvīm, kurā vērtēja kriminālprocesa Nr.16870000911 pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti. Uz komisijas sēdi bija aicināti Juta Strīķe, Juris Jurašs, Jaroslavs Streļčenoks, Ilze Jurča, Ēriks Kalnmeiers un Juris Leitietis.

Komisijas sēdē uzaicinātās personas tika uzklausītas atsevišķi. Izvaicājamās personas atbildēja uz komisijas locekļu daudziem jautājumiem saistībā ar konkrēto kriminālprocesu. Lai arī komisijas sēde izvērtās ļoti gara, tajā iegūtā informācija ir ļoti nozīmīga. Būtiskākais šīs sēdes ietvaros bija atbildēt uz komisijai doto uzdevumu - izvērtēt faktorus, kas noveda pie krimināllietas Nr. 16870000911 izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Nākamā komisijas sēde būs slēgta un tajā tiks apspriests Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projekts.